10 gadu jubileja kopš Dievmātes Jakobštates ikonas atnešanas uz Jēkabpils Svētā gara vīriešu klosteri

2018. gada 25. un 26. jūlijā Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī notika svinības, pieminot 2008. gada notikumu –Dievmātes Jakobštates ikonas atgriešanos Jēkabpils Svētā Gara klosterī. Dievišķo liturģiju šajā dienā kalpoja Jēkabpils klostera Svētarhimandrīts Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, viņam līdzkalpoja Augstisvētītais Daugavpils un Rēzeknes Bīskaps Aleksandrs un Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jānis, Rīgas eparhijas vikārs. Dievkalpojuma laikā tika veikta priestera hirotonija.

25. jūlija vakarā Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī Virsganu vadībā tika kalpots Akafists un Visnakts dievkalpojums.

26. jūlijā agri no rīta klosterī sākās grēksūdze tiem, kuri vēlējās saņemt Svētās Kristus Dāvanas, bet klostera svt. Nikolaja baznīcā notika ūdens iesvētīšanas aizlūgums. Klostera Svētarhimandrīts – Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs tika sagaidīts ar svinīgām klostera zvanu skaņām un sālsmaizi.

Virsganiem līdzkalpoja: klostera pārzinis igumens Makārijs (Kirilovs), apriņķu prāvesti: Valmieras – mitroforais virspriesteris Nikolajs Tihomirovs, Daugavpils – virspriesteris Dionīsijs Gorjunovs, Rēzeknes – virspriesteris Viktors Teplovs, Madonas – virspriesteris Mihails Aršvila; LPB Sinodes Izglītības un katehizācijas nodaļas vadītājs mitroforais virspriesteris Oļegs Peļevins; Daugavpils-Rēzeknes eparhijas sekretārs priesteris Georgijs Petrovskis, klostera iemītnieki svētkalpotāja kārtā un svētkalpotāji, kuri bija atbraukuši uz svinībām.

Liturģijas laikā 2 ektēnijas izskanēja latviešu valodā, bet ticības simbols un lūgšana “Mūsu Tēvs” tika nodziedāti baznīcslāvu un latviešu valodā. Trīskāršajā ektēnijā izskanēja īpaši lūgumi par mieru Ukrainā.

Dievišķajā liturģijā lūdzās desmitiem dievlūdzēju no visiem Latvijas reģioniem, kuri bija ieradušies uz svētkiem klosterī. Šajā dienā daudzi ticīgie saņēma Svētās Kristus Dāvanas. Svinības klosterī apmeklēja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis, Romas katoļu Baznīcas Latvijā pārstāvis, citi goda viesi un klostera labdari. Dievkalpojuma dziedājumus izpildīja Rīgas Visu svēto baznīcas koris lasītāja Sergija Čudova vadībā.

Pēc Lielās ieiešanas Viņa Eminence Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, Jēkabpils klostera Svētarhimandrīts, veica garīdznieka hirotoniju. Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs iesvētīja Jēkabpils Svētā Gara klostera iemītnieku hierodiakonu Aristarhu (Bondarjovu) priestermūka kārtā.

Dievišķās liturģijas noslēgumā tika kalpots aizlūgums un notika Krusta gājiens ap klostera teritoriju ar jaunuzgleznotu kopiju no Dievmātes Jakobštates ikonas. Aizlūguma noslēgumā Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs nolasīja lūgšanu Vissvētajai Dievadzemdētājai un, skanot augstiteikšanas dziedājumam, godināja Debesu Ķēniņienes Jakobštates ikonu.

Pēc ilgu gadu vēlējuma Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Vadītājs vērsās pie dievlūdzējiem ar aizkustinošu sprediķi par mūsu Vissvēto Valdnieci Dievadzemdētāju un Mūžamjaunavu Mariju un desmit gadus seniem notikumiem, kas kļuva par vienu no būtiskākajiem notikumiem atjaunotā Jēkabpils Svētā Gara klostera vēsturē – Dievmātes Jakobštates ikonas iesvētīšanu un atnešanu uz klosteri.

Gaišie svētki par godu Dievmātes Jakobštates ikonai kļuva par nozīmīgu un spilgtu notikumu Jēkabpils dzīvē. Tas uz ilgu laiku paliks to cilvēku atmiņā, kuriem bija svētīgā iespēja lūgties šajās dienās Jēkabpils klosterī.

LPB preses dienests

IZZIŅA:

Līdz XX gadsimta sākumam Dievmātes Jakobštates ikona bija vienīgais pareizticīgo brīnumdarošais svētums Latvijā. Saskaņā ar vēstījumu brīnumdarošā Jakobštates Dievmātes ikona tika atrasta Krievu – poļu – zviedru kara laikā (1654.–1667. gadā) Daugavas ūdeņos. Zviedru pusē karojošais kareivis Jēkabs Gudinskis, pārceļoties pār upi, ieraudzīja upes ūdeņos peldošu dēlīti. Uzdūris uz šķēpa, viņš to iznesa krastā un tur ievēroja, ka no tās pa šķēpu rit asinis. Baiļu pārņemts, viņš sāka pētīt savu atradumu. Ieraugot pareizticīgo Dievmātes attēlu ar Bērnu rokās, kareivis, kurš bija katolis, ar nožēlas asarām to aiznesa uz Holmhofas ciematu (kopš 1670. gada – Jakobštate, šodien – Jēkabpils), kurā dzīvoja krievu ļaudis un bija neliels klosteris ar pareizticīgo svētā Georgija Uzvarētāja baznīcu. Šeit Gudinskis atdeva ikonu, bet pats pieņēma pareizticību un kļuva par klostera iemītnieku.

1675. gadā brīnumdarošā Dievmātes ikona tika pārnesta uz jauno, par pareizticīga tirgoņa Jakova Ratkeviča ziedojumiem uzcelto, Svētā Gara baznīcu.

Vairāk nekā trīssimt gadus Jakobštates ikona bija vienīgā brīnumdarošā ikona Latvijā. Pie tās brauca svētceļnieki, pēc lūgšanām pie svētā tēla notika neskaitāmi brīnumdarbi. Ne reizi vien ikona glāba Jakobštati no ugunsgrēkiem: 1878. gadā krusta gājiens ar ikonu ap klostera sienām apstādināja uguni, kas ātri izplatījās.

Dievmātes brīnumdarošās Jakobštates ikonas godināšana bija izplatīta visā tautā: ik gadus no 1901. gada līdz 1914. gadam ikona tika nesta godināšanai no Jēkabpils uz Rīgu, Mītavu (tagad. Jelgavu) un Kristus Apskaidrošanās klosteri. Pirmā pasaules kara laikā ikona tika nozaudēta.

Jaunā Dievmātes Jakobštates ikona tika uzgleznota 2008. gadā. Bet 2008. gada 15. jūlijā pēc Dievišķās liturģijas Maskavas Kremļa Rizas nolikšanas baznīcā to iesvētīja Svētīgākais Maskavas un visas Krievzemes Patriarhs Aleksijs II (Ridigers). Pēc ikonas iesvētīšanas Svētīgākais Patriarhs Aleksijs II sacīja: “es ticu, ka šī svētā Dievmātes Jakobštates ikona drīz kļūs brīnumdaroša”. Šajā pašā dienā, divas stundas pēc iesvētīšanas, Rizas nolikšanas baznīcā no Jakobštates ikonas izdalījās asinis un mirres. Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs sacīja: “Šī ikona jau ir brīnuma iezīmēta – ar mirru un asins izdalīšanās brīnumu. Vissvētā Dievadzemdētāja mums parādījusi Savu neapšaubāmo žēlastību. Mēs uzlūkojam šo brīnumu ka Dieva dižākās žēlastības zīmi pret mums, mūsu Baznīcu, pret Latvijas tautu”.

2008. gada 19. jūlijā ikona tika atvesta uz Rīgu. 2008. gada 25. jūlijā Debesu Ķēniņienes svēto ikonu sagaidīja Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī, kur ikona atkal ieņēma savu vietu. 2008. gada 31. jūlijā ar Svētīgākā Patriarha Aleksija II svētību Dievmātes Jakobštates ikonas svinības tika iekļautas Pareizticīgās Baznīcas kalendārā.

Dievmātes Jakobštate ikonas ikonogrāfija ir neparasta – tā ir ikona ikonā. Pēc izmēriem nelielo Dievmātes tēlo ar Pirmsmūžīgo Bērnu rokās no abām pusēm atbalsta erceņģeļi Mihails un Gabriels, aizmugures plānā attēlots Svētā Gara klosteris mūsdienu izskatā.

2011. gadā Dievmātes Jakobštates ikona tika izrotāta ar dārgmetāla rizu, kuru bija izgatavojuši Latvijas galvaspilsētas meistari. 2011. gada 17. jūlijā Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē šo rizu svinīgi iesvētīja un tā tika uzlikta uz godājamās ikonas. Pēc šī svinīgā notikuma visiem ticīgajiem bija iespēja godināt Jakobštates ikonu. 2011. gada 24. jūlijā svētā ikona atgriezās savā pastāvīgajā atrašanās vietā – Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī.

2017. gadā šis pats ikonu gleznotājs uzgleznoja kopiju no Dievmātes Jakobštates ikonas. Jauniesvētītā kopija no Jakobštates ikonas (iesvētīta 2008. gadā) atšķiras ar to, ka šī ir viena vesela ikona (nevis ikona ikonā) ar Vissvētās Dievadzemdētājas atveidu ar Pirmsmūžīgo Bērnu rokās, bet pats Dievmātes tēls pēc izmēra ir lielāks, to arī balsta blakus stāvošie erceņģeļi Mihails un Gabriels, bet Jēkabpils Svētā Gara klosteris mūsdienu izskatā attēlots ikonas lejas daļā. Zem Debesu Ķēniņienes tēla. Pirmo reizi Krusta gājiens ar šo ikonu notika 2017. gada 26. jūlijā, klātesot lielam Latvijas Pareizticīgās Baznīcas garīdznieku un ticīgo pulkam.