Ropažu brāļu kapos pārapbedītas 240 Otrajā pasaules karā bojā gājušo karavīru mirstīgās atliekas
2018. gada 5. maijā Ropažu brāļu kapos notika 240 Otrajā pasaules karā Latvijas teritorijā bojā gājušo karavīru mirstīgo atlieku pārapbedīšana. Ar Viņa Eminences Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību panihidu par bojā gājušajiem karavīriem kalpoja Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinode Misionārās nodaļas vadītājs virspriesteris Sergijs Nazarovs. Dievkalpojumā dziedāja Rīgas sv. labtic. lielkņaza Ņevas Aleksandra baznīcas dziedātāji reģentes Irīnas Kildišas vadībā.
Bojāgājušo kareivju pārapbedīšanā piedalījās: Ārkārtējais un Pilnvarotais Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs, Ārkārtējā un Pilnvarotā Baltkrievijas Republikas vēstniece Latvijā Marina Dologopolova, Ārkārtējais un Pilnvarotais Azerbaidžānas Republikas vēstnieks Latvijā Džavanširs Ahundovs, meklēšanas vienību “Leģenda”, “Patriots” un “Ordenis” pārstāvji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un Latvijas iedzīvotāji.
Kritušo kareivju mirstīgo atlieku pārapbedīšana Ropažu brāļu kapos notiek jau 21. reizi. No 240 kareivjiem, kuru mirstīgās atliekas tika atrastas 2017.-2018. gadā, atpazīti vien 8 bojāgājušie: gvardes seržants A. Beloborodovs, jaunākais seržants A. Žučkovs, seržants V. Lučkins, gvardes ierindnieks A. Marņevskis, seržants N. Ozimovs, ierindnieks F. Oļeņins, gvardes ierindnieks P. Sokovikovs, gvardes ierindnieks V. Štrikins.
Panihidas noslēgumā virspriesteris Sergijs Nazarovs vērsās pie klātesošajiem ar sprediķi. Pēc tam klātesošos uzrunāja vēstnieki: Krievijas Federācijas, Baltkrievijas Republikas un Azerbaidžānas Republikas, kuri izteica pateicību meklēšanas vienībām par viņu darbu, apzinot nezināmus Otrajā pasaules karā Latvijas teritorijā kritušo karavīru kapus.
Ārkārtējais un Pilnvarotais Azerbaidžānas Republikas vēstnieks Latvijā Džavanšars Ahundovs uzsvēra, ka no viņa dzimtās zemes karā devās gandrīz 700 tūkstoši Azerbaidžānas iedzīvotāju, kamēr kopējais iedzīvotāju skaits valstī Otrā pasaules kara laikā bija 3,5 miljoni iedzīvotāju. Praktiski katrs otrais no viņiem palika kaujas laukā un līdz pat šim laikam daudzi skaitās pazuduši bez vēsts. Šodien pārapbedīto 240 kareivju vidū Ropažu brāļu kapos savu pēdējo atdusas vietu atrada arī karavīri no Azerbaidžānas.
Meklēšanas vienību pārstāvis Viktors Thors uzsvēra, ka bojā gājušo vārdi tika noteikti, pateicoties atrastajām medaļām “Par drošsirdību” (Beloborodovs un Ozimovs), alumīnija kārbiņai ar vārdu, pēcnāves medaljonam, kā arī apbedījumu shēmām, kas saņemts no arhīva ziņām par zaudējumiem. Daudzi no 240 bojāgājušajiem karavīriem gājuši bojā cīņās 1944.-1945. gadā.
Varbūt ne visi bojāgājušie bija audzināti kristīgā tradīcijā, baznīcas vidē, bet viņi visi, nekļūdīgi, ar visu sirdi, izjutuši Evaņģēlija patiesības vārdus: “Nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem” (Jņ. 15: 13). Tādēļ gan Baznīca, gan pasaule atceras kara laukos kritušos, nedalot viņu pakāpes, amatus un tautības. Meklēšanas vienību galvenais uzdevums ir nezināmu apbedījumu atklāšana un Latvijas teritorijā bojā gājušo karavīru vārdu noteikšana.
Kritušo karavīru mirstīgās atliekas tika apbedītas brāļu kapā, pēc tam tika nolikti vainagi un ziedi.
Mūžīga piemiņa bojā gājušajiem karavīriem, kuri atdevuši savas dzīvības par ticību, Tēvzemi un tautu.
LPB preses dienests,
Anastasijas Kildišas foto
