20.aprīlis / 2016

Metropolīta Aleksandra uzruna Lūgšanu nedēļā par kristiešu vienotību

Metropolīta Aleksandra uzruna Lūgšanu nedēļā par kristiešu vienotību

Metropolīta Aleksandra uzruna Lūgšanu nedēļā par kristiešu vienotību Rīgas svētā Jēkaba katedrālē 2016. gada 21. janvārī.

Jūsu Eminences, Kungā mīļotie brāļi un māsas, visi klātesošie!

Šajās dienās visā kristīgajā pasaulē norisinās Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Mēs, pareizticīgie kristieši, šajās dienās svinam vienus no lielākajiem kristiešu svētkiem – Dieva Parādīšanās svētkus. Liturģijas laikā šajos svētkos tiek lasīts fragments no apustuļa Pāvila vēstules Titam: „Ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā” (Titam 2, 11-12). Atspīdējusi pestījošā žēlastība, un tās dēļ mums jāatsakās no bezdievības un pasaulīgām iegribām. Kurš to nedara, tam žēlastība it kā nav atspīdējusi. Kāds labums man no saules, ja es speciāli aizveru acis, lai neredzētu tās gaismu? Kā man spēs palīdzēt zāles, ja es tās nelietoju, kad vajadzīgs? Vai mani glābs Dievišķā mācība, ja es tai nepievēršu nekādu uzmanību?

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jņ. 3, 16). Cik dižena ir šī Dieva dāvana! Tā ir dāvāta mums un prasa no mums pateicību. Cik gan nelaimīgs būtu viss cilvēku dzimums, ja Dievs nebūtu pie mums sūtījis Savu Vienpiedzimušo Dēlu! Kristus Pestītājs nāca pasaulē, lai atbrīvotu mūs no grēka, pievērstu mūsu sirdis Dievam, „lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā” (Efez. 1, 4).

Kā mēs paudīsim savu pateicību mūsu Pestītājam, kā uzņemsim Dievišķo žēlastību, kas parādījusies pasaulē caur Kristu? Mēs paužam pateicību, kad ticam Jēzum Kristum un dzīvojam pēc Viņa paustās mācības. Kādu prieku mēs izjūtam savās sirdīs dienās, kad izdevies paveikt ko labu cilvēkmīlestības vārdā: sniegt mierinājumu noskumušajam, palīdzēt nelaimīgajam, izlīgt ar ienaidnieku! Cilvēkmīlestība, mīlestība pret tuvāko ir pārliecinoša kristietības pazīme. Un kad mēs veicam mīlestībā balstītus darbus, tas, pēc Evaņģēlijā paustā, tiek pieņemts un novērtēts tā, it kā tie būtu darīti Pašam Kungam. Ticība Kristum un dzīve šajā ticībā apskaidro cilvēka sirdi, iedēsta tajā cerību un apsolījumu mūžīgai dzīvei, svētlaimīgai un priekpilnai dzīvei. Kurš meklē mūžīgo dzīvi, kurš dzīvo uz zemes tās dēļ, tas ir svētīts un laimīgs cilvēks. Viņā ir mīlestība pret visiem cilvēkiem, prieks par visu, kas ar mums dzīvē notiek, miers ar cilvēkiem, pacietība visos grūtajos un smagajos brīžos, žēlsirdība pret visiem cietējiem.

Visžēlīgais Kungs lai dod mums visiem, ka mēs pareizi izmantojam Viņa nenovērtējamo dāvanu – pestījošo žēlastību, kas parādījusies mums visiem! „Tiecieties papriekš pēc Dieva valstības” (Mt. 6, 33), saka Kungs, aicinot mūs nekad neatstāt savas pestīšanas darbu. Lūgsimies par to, lai mēs būtu Dievišķās mīlestības un mums dāvāto labumu cienīgi. Lūgsimies, lai ar mums un mūsu tuviniekiem vienmēr ir Dieva žēlastība, lai Kungs svētī mūsu Tēvzemi un mūsu tautu, pasargā mierā un saskaņā mūsu valsti un mūsu ģimenes, un vada mūs visus pa Viņa svēto baušļu pildīšanas ceļu.

Dieva žēlastība lai ir ar mums visiem.