Svētceļojums uz Svēto Atona kalnu
Ar Viņa Eminences Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta svētību no 2015.gada 18.līdz 30.oktobrim grupā no 15 cilvēkiem piedalījos svētceļojumā uz Atona kalnu. Ceļojuma programma bija visai bagāta. Pa ceļam uz Atonu mums bija iespēja apmeklēt dievnamus un klosterus tajās valstīs, caur kurām mēs braucām.
Brīnišķīgā Belostoka
Mūsu svētceļojums sākās ar aizlūgumu sv.lielā labtic.kņ.Ņevas Aleksandra baznīcā. Pirmā pietura bija Belostokā, Vissvētās Dievadzemdētājas Piedzimšanas sieviešu klosterī. Varšavā mēs apmeklējām sv. apustuļiem pielīdzināmās Marijas Magdalēnas pareizticīgo katedrāli. Čehijā Brno pilsētā pieskārāmies pie Dubravickas sieviešu klostera svētlietām. Caur Slovākiju un Austriju ar lūgšanām devāmies uz Itāliju, uz Bari pilsētu pie Svētītāja Nikolaja Brīnumdarītāja.
Mūsu grupu vadīja tēvs Sergijs. Ceļojuma laikā pārrunājām, kādā veidā kāpsim Atona kalnā, daudzi bija sarūgtināti par to, ka mūsu starpā nav neviena baznīcas dziedātāja. Kāpjot Atona kalnā, Vissvētās Dievadzemdētājas baznīcā mums bija paredzēts nokalpot Liturģiju. Tas mūs uztrauca. Nolēmām, ka dziedās tie, kas var.
Bari un Boloņa
Pilsētā Bari mēs tikām pievakarē un apmetāmies Krievu Pareizticīgo Baznīcas pārstāvniecībā. Nākamajā rītā lūdzāmies Svētītaja Nikolaja Bazilikā, dziedot akafistu Svētītajam Nikolajam pielūdzot viņa svētas relikvijas. Grūti aprakstīt mūsu izjūtas pie Svētītāja Nikolaja relikvijām.
Itālijā mēs apmeklējām vēl Boloņu. Šī ir ļoti skaista pilsēta ar interesantu arhitektūru. Mēs apmeklējam Svētā Pētera katedrāli, brīnišķīgu baznīcu kompleksu pie Svētā Stefana Bazilikas. Šis komplekss apvieno vienā ansamblī Jāņa Kristītāja baznīcu, Tā Kunga Kapa dievnamu, Pilāta sētu un Svētās Trijādības baznīcu.
Pa ceļam uz Kerkiru
Tālāk mēs devāmies uz Grieķiju, uz Korfu salu, uz pilsētu Kerkiru. Uz turieni mēs braucām ar prāmi. Tur apmeklējām Svētā Trimifundes Spiridona baznīcu, kur lūdzāmies, pasūtījām aizlūgumus un noskūpstījām svētās relikvijas. Apmeklējām arī sirdsskaidrās mocekles Romas Paraskevas sieviešu klosteri. Šajā klosterī tikāmies ar igumeni Nimfodoru. 2014.gadā viņa piedalījās krusta gājienā uz Kristus Apskaidrošanās Tuksnesi pie Jelgavas. Mēs pastāstījām viņai par savām problēmām un saņēmām no viņas padomu un mierinājumu. Viņa ieteica vairāk lūgties par savu draudzi un palīdzību Ādažu dievnama celšanā.
Ceļojuma laikā bija silts un saulains. Taču, kad mēs braucām ar prāmi uz Atonu, lija lietus un tā pūta vējš, ka mēs sākām uztraukties par to, kā mēs tādā laikā kāpsim Atona kalnā.
Pirmās divas dienas
Kad Atona zemē mēs apmetāmies sv. Panteleimona klosterī, lūdzāmies pie sv.lielmocekļa Panteleimona un sirdsskadrā Atona Siluana relikvijām. Vakarā un no rīta piedalījāmies dievkalpojumos, gājām pie grēksūdzes un no rīta saņēmām Sv.Vakarēdienu. Bija nepierasts piedalīties tādos agros un garos dievkalpojumos.
Otrajā dienā Atonā apmeklējām vairākus klosterus, kā arī Andreja Pirmskautā skitu, noskūpstījām Dievmātes Jostu, sv.ap.Andreja Pirmsauktā relikvijas,Tā Kunga Dzīvudarošā Krusta daļas, Jāņa Kristītāja relikviju daļiņu. Lūdzāmies pie Dievmātes brīnumdarošās ikonas «Iberijas», «Visvaldniece», «Prieks», «Patiesi pienākas». Aizgājām līdz avotam, kur uz Atonu pa jūru atnāca «Iberijas»Dievmātes ikona. Šis avots atrodas jūras krastā, bet brīnumainā kārtā ir zemāks par tās līmeni.
Pirms uzkāpšanas kalnā
Pirms sākām kāpt kalnā, mēs apmeklējām taisnās Annas, Dievmātes mātes skitu. Tur mēs arī piedalījāmies dievkalpojumos, nožēlojām grēkus, saņēmām sv. Vakarēdienu un pieskārāmies pie taisnās Annas pēdas. Pēc liturģijas sākām kāpt Atona kalnā. Rīts bija silts un saulains. Mums vajadzēja uzkāpt 1500 m augstumā, kur atrodas Vissvētās Dievadzemdētājas dievnams, pēc tam kalna pašā virsotnē – 2035 m augstumā. Starp mums bija dažāda vecuma ļaudis, kuri līdz šim nebija kāpuši kalnā. Mēs bažījāmies, jo cilvēkiem bija problēmas ar sirdi un kājām.
Grūtais augšupceļš
Kāpt kalnā nebija viegli, bija grūtības, tomēr lūgšanas un Dievmātes palīdzība ļāva mums izpildīt to, kas likās neiespējams. Uzkāpjot 1500 m augstumā, Vissvētās Dievadzemdētājas dievnamā mēs satikām svētceļiniekus no Krievijas, Ukrainas un Serbijas. Viņu starpā bija arī divi priesteri un altārkalpotājs. Apkārt bija ļoti skaisti: balta kalna virsotne saules staros, zaļas nogāzes baznīcai apkārt, zilā jūra lejā un baltie mākoņi mums blakus. Visi gatavojās dievkalpojumam, grēksūdzei un liturģijai. Vakarā dievnamā sākās dievkalpojums. Dievmāte sagatavoja mums dāvanu. Visi serbi dievkalpojuma laikā dziedāja. Viņi dziedāja tik sirsnīgi, ka daudziem bira asaras.
Uzkāpšana sākās piecos no rīta, kad ārā bija vēl tumšs. Apgaismojot ceļu ar lukturiem, mēs pa šaurām taciņām uzkāpām kalna virsotnē pie Kristus Apskaidrošanas baznīcas. Dievnams bija slēgts, tajā notika remonts. Serbi nodziedāja akafistu Dievadzemdētājai, mēs nozvanījām baznīcas zvanus. Mums apkārt bija brīnišķīgs skats: ausa saule un apzeltīja apkārtējo kalnu virsotnes, lejā viļņoja jūra, baltie mākoņi slīdēja gar mums. Dabas krāšņums un akafista dziedāšana priecēja mūsu sirdis.
Veiksmīga nokāpšana
Nokāpt no kalna nemaz nebija vienkāršāk nekā uzkāpt tajā. Taču Dievmātes lūgšanas palīdzēja mums to izdarīt veiksmīgi un laikus. Uz naktsmītni mēs devāmies uz Svētā Pāvila klosteri. Likās, pēc uzkāpšanas mums nebūs spēka. Bet mēs bijām spējīgi piedalīties dievkalpojumā un noskūpstīt klostera svētlietas.
Tālāk līdz Karulijas skitam mēs tikām ar ūdens taksometru. Skits atrodas Atonas pussalas dienvidu daļā, kura ir visai grūti sasniedzama. Mūki dzīvo faktiski uz klintīm – cellēs un alās. Viņi pārvietojas pa šaurām taciņām gar klintīm, turoties pie ķēdēm. «Karuli» tulkojumā nozīmē vinčas, ar to palīdzību mūki paceļ un pārvieto kravas. Šeit apmetas ļoti stingri mūki vientuļnieki, kuri meklē glābšanu vientulībā un lūgšanās. Alas un celles atrodas klintīs apmēram 75 metru augstumā virs jūras līmeņa. Kailas stāvas klintis virs jūras beidzas ar bezdibeni. Klosterī mēs satikām mūkus no Latvijas, Igaunijas un Krievijas. Mēs apmeklējām viņu celles, paēdām kopā. Viņi ir ļoti sirsnīgi ļaudis. Mūs izbrīnīja, cik veikli 75-gadīgie mūki pārvietojas pa bīstamām takām un pārnes kravas. Mūsu svētceļojums beidzās ar liturģiju un Svēto Vakarēdienu uz Atona kalna Svētā Panteleimona klosterī, krievu skitā.
Pa ceļam uz mājām
Pa ceļam uz mājām mēs apmeklējām Solunas lielmocekļa Dimitrija klosteri, kurā atrodas viņa svētās relikvijas. Protams, mēs arī aizbraucām uz sv. Paisija Svētkalnieša kapu Svētā Jāņa Teologa klosterī. Tālāk mēs devāmies mājās caur Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju. Iebraucām Čehijas pilsētā Brno, kur mums vajadzēja nodot vīnu priekš Svētā Vakarēdiena metropolītam Jāzepam Svētā Vjačeslava baznīcā.
Baznīcā tēvs Jāzeps svaidīja mūs ar svētām mirrēm no Dievmātes ikonas «Ļauno siržu Mīkstinātāja», kura katru gadu atbrauc uz Brno no Piemaskavas ciemata Baturino. Čehijā šo ikonu ļoti godina. Nezinu, kā man pietika drosmes palūgt tēvam Jāzepam svēto mirru daļiņu priekš mūsu draudzes locekļiem. Viņš iedeva tēvam Sergijam svētās mirres Latvijas dievlūdzējiem.
Atons ir vieta, kur mēs aizmirstam par laiku un kur Pati Dievadzemdētāja sakārto visas lietas. Dzīve bez steigas un masu mēdijiem padara cilvēku savādāku. Pēc svētceļojuma es vēl divas nedēļas redzēju to sapņos.
Svētceļinieks Sergejs
