4.jūlijs / 2015

Par uzvedību dievnamā

Ieej dievnamā ar garīgu prieku. Atceries, ka Pats Pestītājs solījis Tevi mierināt bēdās: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” (Mt. 11, 28).

Vienmēr ieej dievnamā ar lēnprātību, lai spētu iziet no tā attaisnots, kā kādreiz izgāja Evaņģēlijā minētais pazemīgais muitnieks.

Kad ieej baznīcā un uzlūko svētās ikonas, padomā par to, ka Pats Kungs un visi svētie uzlūko arī tevi. Šajā laikā esi īpaši dievbijīgs un izrādi Dieva bijāšanu.

Ieejot baznīcā, trīsreiz paklanies līdz jostas vietai, bet Lielajā Gavēnī līdz zemei, lūdzoties: „Kungs, Kas mani esi radījis, apžēlojies par mani”, „Dievs, esi man, grēciniekam, žēlīgs”, „Bez gala esmu sagrēkojis, Kungs, apžēlojies par mani”.

Pēc tam nostājies savā vietā un uzmanīgi klausies psalmus un lūgšanās, kas tiek lasītas baznīcā, nerunā pie sevis citas, paša lūgšanas, un nelasi tās no grāmatām atsevišķi no baznīcas dziedāšanas, jo tādus nosoda svētais apustulis Pāvils kā cilvēkus, kas atkrīt no baznīcas sapulces (Ebr. 10, 25).

Ja baznīcā ir vieta, kur tu esi ieradis stāvēt, dodies uz turieni klusi un pieticīgi.

Katru reizi, kad tu ej garām Ķēniņa Vārtiem, apstājies, dievbijīgi apzīmē sevi ar krusta zīmi un paklanies.

Uz baznīcu vienmēr jāierodas laicīgi, lai paspētu pirms dievkalpojuma nolikt sveces, pasūtīt aizlūgumus, godināt svētās ikonas. Bet ja esi nokavējis, lūkojies, lai netraucētu citu cilvēku lūgšanām.

Sveces tiek aizdedzinātas viena no otras, un, izkausējot sveces lejas galu, to ieliek svečtura ligzdiņā. Dievbijīgi attiecies pret baznīcas sveci, jo tā ir mūsu karstās ticības zīme Kunga, Viņa Mātes un visu Dieva svēto priekšā.

Svece jānovieto taisni. Ja lielos svētkos baznīcas kalpotājs nodzēsīs tavu sveci, lai noliktu citu cilvēku sveces, neuztraucies par to, jo tavs upuris jau ir pieņemts no Visuzinošā Kunga.

Dievkalpojuma laikā centies nestaigāt pa dievnamu pat tad, ja tev ir nepieciešams novietot sveci.

Pieiet un noskūpstīt ikonas ir paredzēts tikai pirms un pēc dievkalpojuma vai noteiktā laikā – piemēram, Visnakts dievkalpojumā eļļas svaidīšanas laikā.

Dažas dievkalpojuma vietas no mums pieprasa īpašu uzmanību, tādas kā Evaņģēlija lasīšana, Dievmātes dziesma, lielā Slavas dziesma Visnakts dievkalpojumā un visa liturģija, sākot no Ķerubu dziesmas.

Ar pazīstamiem cilvēkiem baznīcā sasveicinies klusu, vislabāk klusējot paklanoties, bez rokas spiešanas un apskaušanās. Nepieklājas sarunāties vai ko jautāt. Neesi ziņkārīgs un neaplūko cilvēkus, kas ir tev blakus, bet lūdzies, iedziļinoties dievkalpojuma kārtībā.

Pareizticīgo dievnamā dievkalpojuma laikā ir paredzēts stāvēt. Apsēsties var, klausoties psalmu lasījumus, kā arī lasījumus no Vecās vai Jaunās Derības (parēmijas) lielajā Vakara dievkalpojumā lielu svētku laikā un īpaši godājamo svēto piemiņu dienās. Pārējā laikā ir atļauts apsēsties un atpūsties tikai sliktas pašsajūtas vai slimības gadījumā. Labi teicis par miesas nespēku svētītājs Maskavas Filarets: „Labāk sēžot domāt par Dievu, nekā stāvot - par kājām”.

Dievnamā lūdzies kā cilvēks, kas piedalās dievkalpojumā un nav tikai vērotājs, cenšoties, lai lūgšanas un dziedājumi, kas tiek lasīti un dziedāti, nāk no tavas sirds, uzmanīgi seko dievkalpojumam, lai lūgtos tieši par to, par ko lūdzas visa Baznīca.

Ja esi ieradies ar bērniem, seko, lai viņi uzvestos atturīgi un netrokšņo, pieradini viņus pie lūgšanām. Ja bērniem ir nepieciešams iziet, tad saki, lai apzīmē sevi ar krusta zīmi un klusu iziet vai pats viņus pavadi.

Nedrīkst ļaut bērnam ēst dievnamā, izņemot tos gadījumus, kad priesteri izdala svētīto maizi.

Ja mazs bērns sāk skaļi raudāt, nekavējoties izved vai iznes viņu no dievnama.

Nenosodi cilvēkus par viņu neapzinātām kļūdām – daudz lietderīgāk ir iedziļināties savos trūkumos un lūgt Kungu par saviem grēkiem. Gadās, ka dievkalpojuma laikā kāds jūsu acu priekšā traucē pārējiem koncentrēti lūgties. Nesatraucies, nevienam neaizrādi (izņemot gadījumus, kad mēs redzam huligānisku rīcību un zaimošanu. Centies nepievērst uzmanību, bet ja savas vājības dēļ nevari pārvarēt kārdinājumu, labāk klusiņām pārej uz kādu citu vietu.

Līdz dievkalpojuma beigām bez galējās nepieciešamības neaizej no baznīcas, jo tas ir grēks Dieva priekšā. Ja tas ir noticis, tad noteikti izsūdzi to grēksūdzē.

Pēc senas tradīcijas, kuru mūsdienās vairs tik stingri neievēro, vīrieši stāv baznīcas labajā pusē, sievietes un bērni - kreisajā. Šī pati tradīcija nosaka, ka arī pie Svētā Vakarēdiena un eļļas svaidīšanas tāpat sākumā dodas vīrieši, pēc tam sievietes. Ejā no galvenajām durvīm līdz Ķēniņa vārtiem neviens nestāv.

Sievietēm baznīcu apmeklē vienkārši ģērbtas, kleitā vai svārkos, ar apsegtu galvu un vēlams bez kosmētikas. Nekādā gadījumā nav pieļaujams saņemt Svētās Dāvanas un skūpstīt ikonas ar krāsotām lūpām.

Nepieciešams atgādināt, ka minētie noteikumi ir svarīgi, tai pašā laikā tie nevar būt par šķērsli baznīcas apmeklējumam, it īpaši, ja ir runa par pirmo reizi. Tāpat nav jāsatraucas, uzklausot vecāku cilvēku pamācības. Lēnprātīgi pieņemiet viņu pamācības, sakiet : „Piedodiet”, un necentieties pārliecināt viņus par sava viedokļa pareizību. Tādēļ baznīcā ir svētkalpotāji un altāra kalpotāji, kuru darbs tas ir. Baznīcā šo pienākumu izpilda priesteri.

Pats svarīgākais ir savstarpējā draudzes locekļu mīlestība un dievkalpojumu satura izpratne. Ja mēs nāksim dievnamā ar dievbijību un stāvēsim tajā, domājot par to, ka atrodamies debesīs, tad Kungs izpildīs visas mūsu vēlēšanās.