4.jūlijs / 2015
Par dievkalpojumiem baznīcā
Dievnams ir ēka, kurā cilvēki pulcējas uz kopīgām lūgšanām – dievkalpojumiem; tas arī vēsturiski ir galvenais iemesls dievnamu celtniecībai . Ik dienas Pareizticīgā Baznīca veic vakara, rīta un dienas dievkalpojumus. Katrs no šiem dievkalpojumiem savukārt sastāv no trīs veidiem, kas ir apvienoti diennakts dievkalpošanas lokā:*Vakara dievkalpojums sastāv no devītās stundas, vakara un pavakara dievkalpošanas;
*Rīta dievkalpojums – no pusnakts dievkalpojuma, rīta dievkalpojuma un pirmās stundas;
*Dienas – no trešās, sestās stundas, kā arī Dievišķās liturģijas.
Tādējādi diennakts ritu veido deviņi dievkalpojumi.
Pareizticīgo dievkalpojumā daudzas lietas ir aizgūtas no Vecās Derības laikiem. Piemēram, par jaunas diennakts sākumu tiek uzskatīta nevis pusnakts, bet seši vakarā. Tieši tādēļ pirmais diennakts dievkalpošanas loka dievkalpojums ir Vakara dievkalpojums.
Vakara dievkalpojumā Baznīca atgādina mums par galvenajiem Vecās Derības notikumiem: pasaules radīšanu, pirmo cilvēku grēkā krišanu, Mozus likumdošanu un praviešu kalpošanu. Šajā dievkalpojumā kristieši izsaka pateicību Kungam par nodzīvoto dienu. Saskaņā ar Baznīcas kanoniem, pēc vakara dievkalpojuma pienākas kalpot pavakara dievkalpojumu. Patiesībā tās ir kolektīvās lūgšanas pirms došanas pie miera, kuru saturs atgādina par Kristus nokāpšanu ellē un grēcinieku atbrīvošanu no sātana varas. Pusnaktī paredzēts veikt trešo diennakts loka dievkalpojumu – pusnakts dievkalpojumu. Šis dievkalpojums saturiski atgādina mums par otro Pestītāja atnākšanu un Pastaru tiesu.
Pirms saules lēkta tiek kalpots rīta dievkalpojums – viens no garākajiem dievkalpojumiem. Šis dievkalpojums ir veltīts Pestītāja zemes dzīvei un savās lūgšanas ietver kā grēku nožēlas, tā arī pateicības lūgšanas.
Par pirmo, trešo, sesto un devīto stundu sauc dievkalpošanas, kuras jānotur stundās pēc ebreju laika skaitīšanas, kad stundas skaitīja no saules lēkta. Pēc mūsu laika skaitīšanas šīs stundas atbilst sestajai, devītajai un divpadsmitajai stundai pēc pusnakts un trešajai stundai pēc pusdienas. Pēc sava sastāva stundu dievkalpošanas ir vienādas: tās sastāv no divām daļām, kur vienā ietilpst psalmi, otrā lūgšanas. Kā psalmi, tā arī lūgšanas atbilst tiem pieminamajiem notikumiem, kuriem veltīta viena vai otra stunda.
Pirmās stundas dievkalpošana ir pirmā dienas dievkalpošana. Tās mērķis – izlūgties Dieva svētību gaidāmajiem dienas darbiem un reizē atgādināt, ka šajā stundā Kungs Jēzus Kristus tika nodots Pilāta tiesai. Trešā stunda atgādina par Jēzus Kristus notiesāšanu uz nāvi un par Svētā Gara nonākšanu uz apustuļiem. Sestās stundas dievkalpošana veltīta Pestītāja Krusta ciešanu piemiņai, bet devītā stunda – Viņa Krusta nāves piemiņai.
Galvenais Pareizticīgās Baznīcas dievkalpojums ir Dievišķā liturģija. Atšķirībā no pārējiem dievkalpojumiem liturģija dod mums iespēju ne tikai atcerēties par Dievu, Viņa zemes dzīves laiku, bet arī reāli savienoties ar Viņu Svētajā Euharistijas Noslēpumā, kuru iedibinājis Pats Kungs Svētā Vakarēdiena notikumā. Laika ziņā liturģijai jānotiek starp sesto un devīto rīta stundu - līdz pusdienas laikam, tātad, pirms pusdienām, no kurienes sens liturģijas nosaukums pusdienu dievkalpojums.
Mūsdienu dievkalpojumu prakse ir ienesusi zināmas izmaiņas Baznīcas Nolikumā. Tā, piemēram, draudžu dievnamos pavakara dievkalpojums tiek kalpots tikai Lielā Gavēņa laikā, bet pusnakts dievkalpojums – vienu reizi gadā Lieldienu priekšvakarā. Krietni retāk tiek kalpota arī devītā stunda. Pārējie diennakts rita seši dievkalpojumi tiek apvienoti divās grupās, katrā pa trīs dievkalpojumiem.
Vakarā viens aiz otra tiek kalpots Vakara, Rīta dievkalpojums un pirmā stunda. Svētku un svētdienu priekšvakaros šie dievkalpojumi tiek apvienoti vienā dievkalpojumā, kas tiek dēvēts par Visnakts dievkalpojumu. Senos laikos kristieši tiešām bieži vien lūdzās līdz rītausmai, tātad, bija nomodā visu nakti. Mūsdienās Visnakts dievkalpojums ilgst apmēram divas - četras stundas draudžu dievnamos un trīs – sešas stundas klosteros.
No rīta sekojoši tiek kalpota trešā, sestā stunda un Dievišķā liturģija. Dievnamos ar lielu dievlūdzēju skaitu bieži tiek kalpotas divas liturģijas – agrā un vēlā. Abi šie dievkalpojumi tiek sākti ar stundu lasīšanu.
Dienās, kad Liturģija nav paredzēta, piemēram, Ciešanu nedēļas Piektdienā, tiek veikta dievkalpojumu kārta, kura tiek dēvēta par Liturģijas vietā noturamo dievkalpojumu. Šo dievkalpojumu veido dziedājumi no liturģijas kārtas, tādējādi, tie „attēlo” to. Kā patstāvīgs dievkalpojums tas netiek kalpots.
Pie dievkalpojumiem pieder arī visu Baznīcas Noslēpumu (Sakramentu) veikšana, kā arī akafistu lasīšana baznīcā, kopīga rīta un vakara lūgšanu lasīšana, kā arī lūgšanu kārta pirms Svētā Vakarēdiena baudīšanas.
Paralēli ikdienas dievkalpojumiem notiek arī dievkalpošanas kristiešu vajadzībām - Kristību, Laulību, Eļļas svaidīšanas Sakraments, aizlūgumi, mirušo izvadīšanas un citi.