Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Brāļu kapos Lāčplēša dienā
2019. gada 11. novembrī Latvijā notiek svētku pasākumi, veltīti Lāčplēša dienai – dievkalpojums Rīgas Domā, ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, vainagu nolikšanas ceremonija Brāļu kapos, lāpu gājiens no Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim un militārā parāde 11. novembra krastmalā, kurā šogad kopā ar Nacionālo Bruņoto spēku vienībām, Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienībām pāri Akmens tiltam dosies arī cilvēki, un kas beigsies pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas; svecīšu nolikšana pie Rīgas pils mūra un daudzi citi svinīgi pasākumi.
Šajos svētkos Latvijā tiek godināti visi karavīri un cīnītāji par valsts neatkarību. Vēsturiski svētki veltīti neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Šajā piemiņs dienā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnamos izskanēja īpaši lūgumi par mūsu Dieva sargāto Latvijas valsti, varām, armiju un tās tautu.
Lāčplēša dienas svinību ietvaros Latvijas valsts prexzidents Egīls Levits, Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ministru prezidents Māris Artūrs Krišjānis Kariņš, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Latvijas Republikas Saeimas un Rīgas domes deputāti, diplomātiskā korpusa pārstāvji un citas valsts amatpersonas godināja kritušo karavīru piemiņu un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vārdā ar Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika LPB Sinodes Starpkonfesionālās nodaļas vadītājs virspriesteris Jānis Dravants.
Plkst. 12 Rīgas Brāļu kapos notika vainagu nolikšanas ceremonija pie Mūžīgās uguns, kurā piedalījās Latvijas Republikas preziddents, Saeimas priekšsēdētāja, Latvijas ministru prezidents, ministri, deputāti, Latvijā akreditēto vēstniecību pārstāvji, kā arī citas Latvijas valsts amatpersonas. Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vārdā ar Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību vainagu nolikšanas ceremonijā Brāļu kapos piedalījās LPB Sinodes Starpkonfesionālās nodaļas vadītājs virspriesteris Jānis Dravants.
1919. gada 11. novembrī izcīnītā uzvara kļuva par pašu nozīmīgāko Latvijas armijas sasniegumu neatkarības cīņu laikā. Tā tika gūta ļoti smagos apstākļos – vēlā rudenī, ar nepietiekamu artilērijas atbalstu un nežēlīgu ielu cīņu gaitā. Zaudējumi cīņās bija nozīmīgi, bet neskatoties uz tiem, cīņa par Rīgu beidzās ar spožu Latvijas armijas uzvaru, par ko vēstīja visu Rīgas baznīcu zvanu skaņas.
Šajā piemiņas dienā plkst. 20:00 visos Rīgas dievnamos, tostarp arī Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnamos, 5 minūtes skanēja zvanu skaņas, pieminot Latvijas armijas uzvaras simtgadi pār pretinieku spēkiem cīņā par neatkarību.
LPB preses dienests
President.lv, Saeima.lv un Valsts kancelejas foto
