Dievmātes Jakobštates ikonas atgriešanās Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī

«Mani dārgie, ticiet no visas sirds, no visas dvēseles, ka Debesu Ķēniņiene nekad mūs neatstās, nekad mūs nepametīs, nekad mūs neaizmirsīs, ka Viņa vienmēr ir ar mums – gan bēdās, gan priekos; kad dzimstam un kad mirstam; gan šeit, uz zemes, gan tur – debesīs. Un pret visiem Viņa vienāda Savā mīlestībā un žēlastībā – gan taisnajiem, gan grēciniekiem, gan tagad, gan vienmēr, un līdz laiku galam. Jo Viņa – mūsu Māte, nemainīga, mīloša un glābjoša».

Arhimandrīts Kirils (Pavlovs)

2018. gadā aprit 10 gadi kopš atjaunotās Dievmātes Jakobštates ikonas iesvētīšanas un atgriešanās Svētā Gara klosterī. Debesu Ķēniņienes brīnumdarošā tēla atrašanas vēsture tiecas gadsimtu dziļumos. Saskaņā ar vēstījumu, šis ievērojamais notikums noticis XVII gadsimta vidū un saistīts ar sakšu armijas karavīra Jēkaba Hudinska, pēc ticības katoļa, vārdu, kurš dienēja zviedru armijā Krievu-poļu-zviedru karā.

Kāda uzbrukuma laikā Jēkabs Hudinskis, ceļoties pāri Daugavai, ieraudzīja upē peldošu dēlīti. Iedūris tajā šķēpu, karavīrs sev par lielu pārsteigumu ieraudzīja, ka no dēlīša pa šķēpu tek asinis. Izvilcis dēlīti no ūdens un uzmanīgi aplūkojis, viņš ieraudzīja Vissvētās Dievadzemdētājas attēlu, kuru caurdūra viņa šķēps, un asinis tecēja no šī tēla. Iegūto ikonu, Dieva iedvesmots, viņš nolemj aiznest uz Holmhofas brīvciemu, kur bija pareizticīgo dievnams un neliels klosteris. Saskaņā ar klostera vēstījumu, pats Jēkabs Hudinskis, brīnuma satriekts, beidza savu zemes dzīvi klosterī, pieņēmis mūka kārtu, un kļuvis par Debesu Ķēniņa kareivi.

1670. gadā Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers dāvāja apdzīvotajai vietai pilsētas tiesības un nosauca to par Jakobštati. Laukumā pie klostera ieejas vārtiem par godu šim notikumam novietots piemiņas akmens ar tajā iekaltu pilsētas dibināšanas datumu.

Dievmātes ikonu kopš šī laika sāka dēvēt par Jakobštates ikonu, to godāja ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī neskaitāmi ceļinieki un tirgotāji, tādējādi tā kļuva par reģiona galveno svētumu. Pēc 1812. gada kara klosteris tika iznīcināts un pārveidots par pilsētas draudzi. Bet slava par brīnumiem un dziedināšanām, kas notika pēc lūgšanām pie Dievmātes ikonas, izplatījās visās pareizticīgās pasaules malās, piesaistot svētceļniekus un dievlūdzējus, kuri vēlējās paklanīties ikonai un godināt Vissvēto Dievadzemdētāju.

Vispārēja tautas godināšana turpinājās līdz Pirmajam pasaules karam, kad svētā ikona līdz ar citām vērtībām tika evakuēta uz Krievijas iekšieni, un tās pēdas pazuda traģisko notikumu virpulī, kuri sekoja cits citam: revolucionārais apvērsums Krievijā, Pilsoņu karš un Otrais pasaules karš.

Ar Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību 1994. gadā tika atjaunots vīriešu klosteris Jēkabpilī (tagadējais Jakobštates nosaukums), kas kļuva par nozīmīgu garīgu notikumu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dzīvē. Jau tolaik tika uzsākti nozaudētā svētuma meklēšanas darbi, kas turpinājās vairāk kā 10 gadus, bet nevainagojās ar panākumiem. Ar Svētīgākā Patriarha Aleksija II svētību un pateicoties Visaugstisvētītā Metropolīta Aleksandra un Augstisvētītā Daugavpils un Rēzeknes Bīskapa Aleksandra darbiem, pēc seniem zīmējumiem un aprakstiem tika atjaunota Vissvētās Dievadzemdētājas ikona, kas 2008. gada 15. jūlijā tika iesvētīta senajā Maskavas Kremļa Rizas Nolikšanas baznīcā. Par brīnumainu un nozīmīgu mēs varam uzskatīt arī to faktu, ka atjaunotās ikonas iesvētīšana notika 15. jūlijā – mūsu debesu aizbildņa un lūdzēja svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa (Pommera), relikviju atrašanas dienā.

Ikonas iesvētīšanas dienā Svētīgākais Patriarhs Aleksijs sprediķī sacīja: «Aizvadītajās dienās tika atjaunota Dievmātes Jakobštates ikona, kuras pēdas tika nozaudētas revolūcijas un pilsoņu kara virpulī. Bet pie šīs ikonas lūdzās mūsu senči, saņemot dziedināšanu un palīdzību savā dzīves ceļā. Tagad atjaunotā Debesu Ķēniņienes Jakobštates ikona atgriezīsies Savā pilsētā, tajā Dzīvudarošā Gara klosterī, kur tā atradās agrāk, un kur arī šodien notiek dievkalpojumi. Un lai Dievs dod, ka jauniegūtais svētums – Vissvētās Dievadzemdētājas Jakobštates ikona – kļūtu ne tikai par vienas pilsētas svētumu, bet par visas valsts, visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas svētumu. Un tā ātri vien kļūs par patiesu Latvijas zemes svētumu». Un, vēršoties pie Visaugstisvētītā Metropolīta Aleksandra, piebilda: Esmu laimīgs par iespēju pēc šīs ikonas iesvētīšanas nodot to Jums kā svētību visai Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai».

Atjaunotās ikonas iesvētīšanu apzīmēja liels brīnums: pirms ikonas iznešanas no Rizas Nolikšanas baznīcas, uz tās tika ievērota mirru izdalīšanās, ko apliecināja desmitiem dievlūdzēju, kuri atradās baznīcā. «Mēs šobrīd esam pilnībā satriekti, ka mūsu acu priekšā notiek mirru izdalīšanās no ikonas... kad mēs pienācām, mirres izdalījās uz krūtīm un uz Bērna rokām, bet tagad uz Dievmātes sejas un kakla... un mirres izdalās vēl vairāk... Mēs to uzlūkojam ka Dieva Žēlastības vislielāko zīmi pret mums, mūsu Baznīcu, pret Latvijas tautu», - sacīja Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, Svētā Gara klostera svētarhimandrīts.

2008. gada 19. jūlijā ikona ieradās Rīgā. Simtiem ticīgo ļaužu – gan pareizticīgie, gan citu konfesiju piederīgie – ieradās Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, lai godinātu un sveiktu svēto ikonu, atceroties svētās taisnās Elizabetes priekpilnos vārdus: «Un no kurienes man tas, ka mana Kunga Māte nāk pie manis?» (Lk. 1:43). 6 dienas svētā ikona atradās Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē. Un visas šīs dienas neizsīka ticīgo ļaužu straume: cilvēki steidzās paklanīties brīnumdarošajam tēlam, pienesot savas lūgšanas, pateicoties un izlūdzot Debesu Ķēniņienes palīdzību un aizstāvību.

Krusta gājienam izejot no Kristus Piedzimšanas katedrāles, garīdznieki un lielais dievlūdzēju pulks kļuva par vēl viena apbrīnojama notikuma aculieciniekiem: ap spoži mirdzošo sauli vijās neskaitāmi pelēk-gaišzili loki, bet ap tiem – milzīga mirdzoša apļveida varavīksne. Dieva tauta tajā saskata īpašu Dievmātes svētību un zīmi, ka Vissvētā Dievadzemdētāja dzird un uzklausa mūsu lūgšanas Viņas svētā tēla priekšā.

25. jūlijā svētā ikona tika sagaidīta Jēkabpils Svētā Gara klosterī, kur ieņēma savu vietu speciāli izgatavotā kiotā, kļūstot, tāpat kā agrāk, par klostera galveno svētumu. Svinības par godu Vissvētās Dievadzemdētājas Jakobštates ikonai notiek divas reizes gadā: 21. jūlijā un 4. novembrī, un sakrīt ar Dievmātes Kazaņas ikonas svinībām. Bez tam, 25. un 26. jūlijā īpaši tiek godāta Dievmātes Jakobštates ikonas iegūšana, kad daudzi ticīgie ne tikai no Latvijas, bet arī citām valstīm, ierodas Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosterī, lai lūgšanās godātu Vissvēto Dievadzemdētāju un paklanītos Viņas brīnumdarošajai Jakobštates ikonai. Tradicionāli šajās vasaras dienās dievkalpojumi notiek klostera laukumā Svētā Gara katedrāles priekšā.

Mēs ticam, ka Vissvētās Dievadzemdētājas atjaunotās ikonas atnešana uz mūsu klosteri ir Pašas Debesu Ķēniņienes svētība, Viņas lūgšanu dēļ lai Kungs glābj mūsu dvēseles. Cik daudz spēj Mātes lūgšanas Valdnieka labestībai!

Jēkabpils vīriešu klostera brāļi