8.janvāris / 2019

Dievišķā liturģija Visaugstisvētītā Metropolīta Aleksandra vadībā Kristus Piedzimšanas svētkos

2019. gada 6. janvāra naktī, mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus Piedzimšanas dienā, Viņa Eminence Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs, kuram līdzkalpoja Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jānis, Rīgas eparhijas vikārs, kalpoja Dievišķo liturģiju Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē.

Virsganiem līdzkalpoja Rīgas apriņķa prāvests virspriesteris Jēkabs Prisjažņuks un katedrāles klēriķi. Dievkalpojumā dziedāja katedrāles koris Natālijas Mudrajas vadībā. Daudzi jo daudzi ticīgie no visas Rīgas pulcējās katedrālē, lai lūgtos kopā ar savu Virsganu un dalītos ar viņu svētku priekā. Daudzi no ticīgajiem šajā naktī saņēma Svētās Kristus Dāvanas.

Trīskāršās ektēnijas laikā izskanēja lūgumi par Baznīcas vienotību un mieru Ukrainā.

Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā notika dievkalpojuma translācijas tiešraide.

Dievišķās liturģijas noslēgumā garīdznieki pie svētku ikonas nodziedāja svētku tropāru, kondaku un augstiteikšanu, pēc tam izskanēja ilgu gadu vēlējums Virsganiem un visiem Latvijas Pareizticīgās Baznīcas ticīgajiem. Latviešu valodā izskanēja ilgu gadu vēlējums mūsu Dieva sargātajai Latvijas valstij, Latvijas prezidentam Raimondam Vējonim, Latvijas Republikas Saeimai, varām un visai Latvijas tautai.

Savā sprediķī Visaugstisvētītais metropolīts Aleksandrs apsveica visus ticīgos kristus Piedzimšanas svētkos. “...Mēs šodien svinam Kristus atnākšanu mūsu pasaulē mūsu pestīšanas labad. Viņš atnāca, kad, pēc apustuļa vārdiem, “piepildījās īstais laiks”, tomēr pasaule viņu nesagaidīja ar pilīm un bagātību, Kristum neatradās pat nabadzīgs namiņš Bētlemē. Viņu sagaida nabadzīga ala un vienkārša silīte. Bet Kristus atnāca mūsu dēļ. Viņš mūs nenosoda, neskatoties uz mūsu grēkiem, neskatoties uz mūsu trūkumiem. Viņš piedāvā mums iespēju atgriezties atpakaļ pie Viņa... Uz zemes Kristu sagaidīja ne tikai nabadzīgā ala un silīte, bet arī austrumu gudrie, kuri Viņam atnesa dāvanas – zeltu, vīraku un mirres. Un arī mums, mani dārgie, jācenšas pienest Dievam mūsu dāvanas – pats galvenais ir mūsu ticība un mūsu lūgšanas, jo tās nāk no mūsu siržu dzīlēm. Uz patiesu ticību nav iespējams piespiest, tā vienmēr nāk no paša cilvēka, no viņa sirds dzīlēm. Un tieši tādēļ tā ir tik vērtīga, kā dāvana, kuru mēs varam pienest Dievam... Noslēgumā vēlos Jums minēt kāda vieda garīdznieka vārdus, kuri būs noderīgi ikvienam no mums – uz priekšu skaties ar cerību, atpakaļ – ar pateicību, uz debesīm – ar lūgšanu, uz zemi – ar nožēlu, savā iekšienē – ar nosodījumu, apkārt – ar mīlestību un vienmēr nemitīgi priecājies”, - savā sprediķī sacīja Visaugstisvētītais Valdnieks.

LPB preses dienests