Rīgas Svētās Trijādības katedrāle
Rīgas Sv. Trijādības – Sergija sieviešu klosteris, kura teritorijā atrodas katedrāle, izveidojies 1891. gadā no nelielas patversmes meitenēm un gados vecām sievietēm. Patversmes dibinātājas bija M. N. Mansurova un viņas meitas Katrīna un Natālija, imperatora galma jaunkundzes. Jau 1892. gadā patversme tika pārvērsta par sieviešu kopienu, bet 1901. gadā kopiena tika pārveidota par klosteri. Par pirmo jaunā klostera igumeni kļuva Katrīna Mansurova, mūķenes kārtā Sergija.
1902. gadā klosterī sākās katedrāles celtniecība. Imperators Nikolajs II no valsts līdzekļiem piešķīra 75 tūkstošus rubļu baznīcas celtniecībai. Katedrāle tika celta pēc Rīgas arhitekta N. H. Pēkšēna projekta. Ar piešķirtajiem naudas līdzekļiem nepietika, bet pateicoties igumenes Sergijas pūlēm, trūkstošie līdzekļi tika savākti, un 1907. gadā katedrāle tika iesvētīta par godu Svētajai Trijādībai. Katedrāli ir apmeklējuši Imperators Nikolajs II un Krievijas Ministru padomes priekšsēdētājs P. Stolipins.
Ilgus gadus šī bija tikai klostera baznīca, bet 1961. gadā, kad slēdza Kristus Dzimšanas katedrāli, tā kļuva par Rīgas eparhijas katedrāli, uz kuru tika pārcelts Virsgana sēdeklis.
Svētās Trijādības katedrāle nekad nav tikusi slēgta. To rotā XX gadsimta vidū veidotie gleznojumi, bet galvenais katedrāles svētums un rota ir ikonostass, kuru XX gadsimta sākumā Nikolajs II dāvinājis Lībavas (tag. Liepājas) sv. Nikolaja Jūras katedrālei. Ikonostass ir ļoti grezns, to rotā īpaši smalki kokā griezti apzeltīti rotājumi. 1939. gadā to atveda no Liepājas un uzstādīja Rīgas Kristus Dzimšanas katedrālē, bet 1961. gadā to pārnesa uz Sv. Trijādības katedrāli. Ikonostasa priekšā atrodošies unikālie XX gadsimta sākuma bronzas svečturi arī ir Imperatora Nikolaja II dāvinājums Liepājas sv Nikolaja Jūras katedrālei.
Svētās Trijādības baznīcā ir saglabājušās vairākas senas relikvijas no Rīgas svētā Aleksija klostera (Vecrīgā), kurš tika slēgts pēc revolūcijas: ķeizarienes Elizabetes Petrovnas laika altāra Bībele, XVIII gadsimta dāvanu glabātuve, baznīcas ikona – sv. Aleksija, Dieva cilvēka. Katedrālē saudzīgi tiek glabāti saglabājušies svētumi, kuri saistīti ar svētmocekli Rīgas Jāni – viņa ūdens iesvētīšanas krusts un koka zizlis.
Godājams katedrāles svētums ir Tolgas Dievmātes ikona, kuru pirms vairākiem gadiem gleznoja mūķene Serafima (Kameņjaka). Tiek godāta sirdsskaidrā Sarovas Serafima ikona, kura pati atjaunojas un no kuras vairākkārt ir izdalījušās mirres. Šī gandrīz nomelnējusī ikona, uz kuras ar grūtībām varēja saskatīt sv. sirdsskaidrā Sarovas Serafima attēlu, ir atguvusi krāsu košumu. Šurp nākošie dievlūdzēji to īpaši godina, un tā ir izraisījusi apbrīnu un goddevību daudzos katedrāles apmeklētājos. Tāpat kā Kristus Dzimšanas katedrālē, arī Svētās Trijādības katedrālē regulāri notiek Virsgana dievkalpojumi. Katedrāle ir viena no vairāk apmeklētākajām un tautā iemīļotākajām baznīcām.
