Turpinās Ādažu dievnama kompleksa projekta izstrāde

Uzsākot kādu jaunu darbu, mēs noteikti vēlamies zināt, kā dēļ to darīsim. Un kad skaidri apzināmies, uz ko ir vērsti mūsu pūliņi, izjūtam reālu stiprinājumu un palīdzību.

Jau vairākus gadus Ādažu pareizticīgā draudze par godu Dievmātes ikonai «Ļauno siržu Mīkstinātāja» veic darbus dievnama kompleksa celtniecības projekta īstenošanā.

Paveikts ir jau daudz: īpašumā ir iegādāts zemes gabals dievnama celtniecībai, izstrādāts un detalizēts dievnama projekts un Ādažu domē nodoti izskatīšanai visi nepieciešami dokumenti. Bez šaubām, tas ir tikai sākums, un priekšā ir bezgala daudz darba.

Mēs sirsnīgi pateicamies visiem, kas palīdz īstenot šo projektu, lūdzamies par viņiem un ticam, ka ar Dieva palīdzību tuvākajā laikā varēsim uzsākt celtniecības darbus.

Laikā, kad tiek gaidīts celtniecības darbu sākums, padomāsim, ko dievnams nozīmē cilvēka dzīvē. Nav noslēpums, ka katrā mazpilsētiņā noteikti var atrast ēku, kura atšķiras no pārējām ar savu arhitektūru. Ceļotāji zina, ka viena no ievērojamākajām celtnēm jebkurā pilsētā ir dievnams. Ne velti saka, ka «ciems bez dievnama ir kā māja bez saimnieka, kā miesa bez dvēseles, kā sausa zeme bez upēm un avotiem.» Tāpēc ikkatrs, kurš vēlas uzcelt dievnamu tajā vietā, kur tā nav, saprot, ka dievnama celtniecība ir labs un svētīgs darbs.

Tomēr ne visi apzinās, ka dievnams ir ne tikai skaista ēka ar savdabīgu arhitektūru, bet tajā mājo Pats Dievs, Kurš ir apsolījis, ka «Viņa acis ir šeit, lai redzētu atnācējus, un ausis, lai uzklausītu viņu lūgšanas» (2. Laiku 7: 15).

Kāds no svētajiem tēviem tā ir skaidrojis dievnama nozīmi kristieša dzīvē: «Dievnams mums nozīmē to pašu, ko sirds miesai… Viss atspoguļojas mūsu sirdī un izraisa attiecīgās darbības. Vai starp mums un dievnamu nav tādu pašu attiecību? Katra mūsu garīgā vajadzība atsaucas dievnamā un izraisa atbilstošu darbību. Cilvēks skumjās nāk uz dievnamu lūgt Dievu un Visšķīsto Dievadzemdētāju. Kad viņš ir priecīgs, viņš nāk uz dievnamu dziedāt Dievam slavas dziesmas. Kad vēlas celt māju vai rakt aku – dievnamā lūdz svētību. Kad daba slāpst, baznīca atnāk uz lauku piesaukt lietu no debesīm. Ja piemeklē slimība – baznīcā aizlūdz par veselību, ja bērniņš ir nācis pasaulē – viņš dievnamā atjaunojas jaunai dzīvei. Ja cilvēks ir kritis grēkā - dievnamā šķīstās no nešķīstības. Jauna ģimene tiek laulāta dievnamā, ja kāds dodas ceļā – dievnamā aizlūdz par ceļinieku. Ja kāds ir miris – viņu no dievnama izvada zemes klēpī un dievnamā aizlūdz par dvēseles mūžīgo mieru.

Ar dievnama svētīgo darbību no sirds nāk dzīvudarošas stihijas, kuras izplatās miesā un asinīs. Sirdī ieplūst asinis, kuras nav spējīgas uzturēt dzīvību, kuras ir izdzīvotas, turklāt no sirds plūst dzīvas asinis un atdzīvina visu miesu.

To pašu ar mums veic dievnams. Savā sadzīvē, ritot mūsu darba diena, mēs uzkrājam savas neuzmanības dēļ nelāgas domas, jūtas un iedomas, kuras līdzīgi izlietotām asinīm dara smagu un galu galā nogalina mūsu dvēseli. Apmeklējot dievnamu svētdienās un svētku dienās, no tā iznākam pavisam citi, it kā atsvaidzināti, un pavisam citādas domas mājo mūsu galvā un citas tieksmes mūsu sirdī. Tieši tādēļ svētais pravietis Dāvids cildināja tos, kas dzīvo Dieva namā un sajūta prieku un līksmi, kad teica: «Iesim uz Dieva namu!...» (Svētītājs Teofans Vientuļnieks).

Centīsimies arī mēs izprast, ka dievnams tiek celts cilvēkiem un ar Dieva palīdzību centīsimies veikt visu iespējamo, lai tādā skaistā pilsētā kā Ādaži parādītos patiesa skaistuma saliņa – Dieva nams.

Ādažu pareizticīgās kopienas par godu Dievmātes ikonai «Ļauno siržu Mīkstinātāja» priesteris tēvs Valentīns Vasiļjevs.