Gavējam patīkami
Ar kādu nolūku tiek turēts Lielais Gavēnis? Lai ar atturību un lūgšanām šķīstītu cilvēka sirdi, pamodinātu un atdzīvinātu viņa dvēseli pirms lieliem Kristus Augšāmcelšanās svētkiem, lai tā kļūtu spējīga izjust šo svētku patieso mūžīgo prieku.
Kas traucē cilvēkam izjust šo prieku? Viņa sirdsapziņa ir aptraipīta ar grēkiem, viņu aizrauj laicīgi darbi un rūpes. Lai šķīstās viņa sirdsapziņa un sirds atbrīvojas no nevajadzīgas nastas, ir vajadzīgs šis Gavēņa laiks.
Gavēnis ir bijis nepieciešams vienmēr, jo visos laikos ļaunie spēki ir paverdzinājuši cilvēku, izdabājot viņa miesai un cīnoties ar viņa garu. Taču nekad ļaunajam nebija izdevies satvert cilvēka tik spēcīgi, kā šodien.
Līdz šim cilvēks nebija sasniedzis tik daudz materiālo labumu un plašas zināšanas, un lepojies ar savu analītisko prātu un laicīgiem panākumiem, nekad vēl daba un visa pārējā pasaule ar savām stihijām nav bijusi pakļauta cilvēkam tik vispusīgi, kā tagad. Kā arī nekad cilvēks nav bijis tik iztukšots, kā mūsdienās.
Kādēļ ir tā? Cēloņi ir dažādi, tomēr galvenais ir nepareiza vērtību hierarhija, prioritāšu pārkārtošana pašā cilvēkā, kura notikusi jau sen, taču sekas ir redzamas mūsu dienās.
Vērtību sagraušanas rezultātā cilvēks ir sācis kalpot savai miesai un iegribām, nevis garam. Bet kalpošana miesas iegribām vairo likuma pārkāpumus, kā dēļ cilvēkos, kā teica Kristus, ir izsīkusi mīlestība. Ļaudīs katastrofiski pavājinās spēja mīlēt.
Vērsimies pie vēsturiskiem piemēriem, kuri liecina par cilvēku mīlestību un uzticību saviem vadoņiem un cits citam, un salīdzināsim to ar mūsdienu cilvēku attieksmi un attiecībām. Cilvēki, pazaudējot spēju mīlēt un būt uzticīgiem, ir pazaudējuši iekšējo spēku, pamatu un stimulu, un ir kļuvuši par rotaļlietu savām kaislībām un ļauniem spēkiem. Bez īpašas cīņas ļaunie spēki ir viegli pievarējuši cilvēci.
Visļaunākais spēks slēpjas materiālismā un propagandā, kura sekmē kalpošanu miesai, jo tas pakļauj gan fiziskus, gan garīgus cilvēka spēkus, un pamudina iekārotos cilvēkus cīnīties pret Dievu un visu labo pasaulē. Šo ļauno spēku mēs pazīstam kā sātanu.
Vēl draudošāka mūsdienu cilvēku gara sagraušanas galējības pazīme ir tā, ka pasaulē, kurā vēl nevalda sātana vara, tā daudzos izsauc līdzjūtību un brīvprātīgu pakļaušanos, nevis šausmas un pretīgumu.
Cilvēka gars, kurš ir nodevis savu pirmdzimtību un ar to kritis grēkā, nespēj ilgi palikt tādā nenoteiktā stāvoklī un drīz nomaina savu pakļautību miesai pret pakļaušanos ļaunajam garam. Mūsu acu priekšā notiek drausmīgs cilvēku satanizācijas process.
Ko var pretstatīt šīm šausmām, kas nāk pār Visumu, mazs Kristus ganāmpulks, ļaudis, kas vēlas palikt ar Kristu līdz pēdējam brīdim? Milzīgam ļaunā spēka izvirdumam mēs varam pretstatīt tikai Kristus spēku. Bet, lai tas kļūtu darbīgs mūsos, mums visiem jābūt uzticīgiem Viņam gan lielajā, gan mazajā līdz pēdējam brīdim.
Pārbaudīt mūsu uzticību Dievam ir viegli gavēnī. Ja cilvēks teorētiski piešķir sevi Kristus Baznīcai, tas dziļi skar katru ikdienas dzīves sīkumu. Savā mājā, pie ēdamgalda, cilvēks pasludina savu piederību Kristus Baznīcai, ja viņš ne pēc ārsta, bet pēc Baznīcas norādījumiem atsakās no tā, pēc kā karo viņa miesa, bet ko neatļauj viņa gars. Tā viņa gars valda pār miesu un izpilda Dieva bauslību.
Gavēnī mēs cīnāmies ar sātana spēku, kurš tiecas iekarot cilvēka sirdi un dvēseli tajā pašā punktā, kur sākas cilvēka kārdināšana. Arī paradīzē viņš pirmais novērš cilvēku un mūsdienu cilvēci no Dieva ar izdabāšanu savai miesai. Ne velti Kristus Pestītājs ir teicis, ka ļauno spēku uzvar tikai ar lūgšanām un gavēni.
Gavēnī tiek šķīstīts cilvēka gars, mostas un atdzīvinās viņa vara par miesu, tas sagatavojas sagaidīt Kristus Augšāmcelšanās līksmojošo prieku. Kristus Augšāmcelšanās svētkos kristietim ir iespēja pārbaudīt, kā ir izdziedināts viņa gars, kā viņš spēj uztvert šo lielo prieku, cik tuva viņam ir Debesu Valstība.
Piederība Debesu Valstībai ir neuzvarama spēka un dvēseles veselības avots, kuru atņemt tiem, kas to ir iemantojuši, nespēj nekādi ļaunie spēki. Dievs ir radījis cilvēku nevis kalpošanai miesai un laicīgai pasaulei, bet tās mūžīgās Valstības iemantošanai, kurai var pieskarties Kristus Augšāmcelšanās svētku priekā. Un tieši tam mūs sagatavo Lielais Gavēnis.