19. decembrī Pareizticīgā Baznīca svin svētītā Nikolaja, Likijas Miru arhibīskapa, brīnumdarītāja, piemiņas dienu. Šajā dienā Rīgas Dievmātes pasludināšanas baznīcā, kuras labais sānu altāris iesvētīts par godu svētītājam Nikolajam, notika Dievišķā liturģija Virsgana vadībā. Dievišķo liturģiju vadīja Viņa Eminence Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs.
LPB Valdošajam Virsganam līdzkalpoja Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jānis, Rīgas eparhijas vikārs; baznīcas pārzinis, Rīgas apriņķa prāvests mitroforais virspriesteris Jēkabs Prisjažņuks un baznīcas klēriķi. Šajā dienā dievnams bija dievlūdzēju piepildīts, uz dievkalpojumu bija ieradušies arī ticīgie no citām draudzēm, lai godinātu svētītāja Nikolaja brīnumdarītāja piemiņu un dalītos lūgšanu priekā kopā ar Latvijas Virsganiem.
Trīskāršajā ektēnijā pēc Evaņģēlija nolasīšanas īpaši lūgumi par miera iestāšanos Ukrainā.
dievišķās liturģijas noslēgumā pie svētku ikonas tika nodziedāts tropārs, kondaks un augstiteikšana svētītajam Nikolajam, pēc tam Augstisvētītais Bīskaps Jānis nolasīja lūgšanu svētajam. Pēc lūgšanas tika uzsaukts ilgu gadu vēlējums Svētīgākajam Maskavas un visas Krievzemes Patriarham Kirilam, Visaugstisvētītajam Rīgas un visas Latvijas Metropolītam Aleksandram, Augstisvētītajam Daugavpils un Rēzeknes Bīskapam Aleksandram, Augstisvētītajam Jelgavas Bīskapam Jānim ar viņu Dieva sargāto draudzi, visiem klātesošajiem un lūdzošajiem, un visiem, kuri šodien svin sava Debesu aizbildņa piemiņas dienu. Pēc tam Viņa Eminence vērsās pie klēriķiem un ticīgajiem ar sprediķi, kurā pastāstīja par svētītāja Nikolaja dzīvi un viņa cīņu ar herētiķiem.
Kā upurējošas kalpošanas Kristus Baznīcai mūsdienās piemēru Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs savā sprediķī minēja mitroforā virspriestera Georgija Tailova dzīvi un kalpošanu, kurš mūža miegā aizmiga simtajā dzīves gadā. Tēvs Georgijs Tailovs bija Pleskavas Garīgās Misijas dalībnieks, lielākā daļa viņa kalpošanas gadu notika smagajos padomju varas gados, viņš pārcieta baisos kara gadus, ieslodzījumu cietumā, ateistiskās sabiedrības spiedienu, bet nezaudēja stipru ticību Dievam. Visu savu dzīvi t. Georgijs darbojās Mātes-Baznīcas labā, un būdams jau astoņdesmit gadu vecs, spēja uzcelt baznīcu par godu svētītājam Nikolajam Ogrē, kur baznīcas līdz tam laikam nebija (baznīca tika iesvētīta 2002. gadā) un organizēt garīgo dzīvi draudzē, kuras pārzinis viņš bija līdz pat savai nāves dienai.
LPB preses dienests