Latvijas Pareizticīgā Baznīca piedalās Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienas svinībās

2018. gada 4. maijā Latvijā atzīmē Neatkarības deklarācijas pasludināšanas divdesmit astoto gadadienu. Šajā dienā Rīgas sv. Jēkaba katoļu katedrālē notika svētku dievkalpojums, kurā izskanēja lūgšanas par Latvijas valsti un tautu. Svētku dievkalpojumā tradicionālo kristīgo konfesiju vadītāju un pārstāvju vidū ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Valdošā Virsgana Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību piedalījās viņa vikārs – Augstisvētītais Jelgavas bīskaps Jānis.

Svētku dievkalpojumu sv. Jēkaba katedrālē vadīja Romas katoļu Baznīcas Latvijā arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankēvičs. Dievkalpojumā piedalījās Augstisvētītais Jelgavas bīskaps Jānis, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas eparhijas vikārs; Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas pārstāvis mācītājs Elijs Godiņš, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, citu Latvijas kristīgo kopienu pārstāvji, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ministru prezidents Māris Kučinskis, Saeimas un Rīgas domes deputāti, ministri, Latvijā akreditēto ārvalstu vēstniecību pārstāvji, sabiedriskie darbinieki.

Augstisvētītais Bīskaps Jānis nolasīja lūgšanu, kurā lūdzās par Latvijas Republikas prezidentu, varām, Latvijas armiju un tautu, vienotību, stipru ticību, labklājīgu dzīvi, saskaņu un Latvijas labklājību.

Dievkalpojuma noslēgumā izskanēja valsts himna «Dievs, svētī Latviju».

Svinības par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas divdesmit astotajai gadadienai  turpinājās ar LR Saeimas svinīgo sēdi.

Plkst. 14 notika ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, kurā piedalījās Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Latvijas ministru prezidents Māris Kučinskis, Saeimas un Rīgas domes deputāti, ministri, Latvijā akreditēto ārvalstu vēstniecību pārstāvji, sabiedriskie darbinieki. Ar Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību ziedus pie Brīvības pieminekļa no Latvijas Pareizticīgās Baznīcas nolika LPB Sinodes Starpkonfesionālās nodaļas vadītājs virspriesteris Jānis Dravants.

Svētku dienas turpinājumā Saeimas namā notika Baltā galdauta svētki, uz tiem tika aicināti Augstākās padomes deputāti, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Baltā galdauta svētku mērķis ir svinēt šo „par” dienu, kurā tika pieņemts lēmums par Latvijas suverenitāti un Satversmes darbības atjaunošanu. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana - Latvijas valsts otrā dzimšanas diena - bija rezultāts konkrētu cilvēku neatlaidīgai rīcībai, drosmei un spējai uzdrīkstēties.

LPB preses dienests, Фото - Saeima.lv, President.lv un Mārtiņš Otto