Kad mēs atveram Evaņģēliju, redzam vārdus, kuri mūs izglābs, ja mēs sāksim vadīties pēc tiem. Taču Labā Vēsts piedāvā mums palūkoties uz to arī no citas puses. Svētie Raksti var būt ne tikai glābjoši, , bet arī nosodoši. Bībeles vārdi ir ne tikai dzīvības vārdi, bet arī likums, pēc kura mūs tiesās. Kristus sacījis: «Kas Mani nievā un nepieņem Manus vārdus, tam jau ir savs tiesas spriedējs: Mans vārds, ko esmu runājis, spriedīs par viņu tiesu pastarā dienā.»(Jņ.12, 48).
No pirmā acu skatiena, tas skan dīvaini. Vai vārds var tiesāt? Zināmā mērā var. Piemēram, strādnieks sola darba devējam: «Ja es nepaveikšu konkrētu darbu nozīmētajā laikā, atbrīvojiet mani no darba.» Solīja, bet tā neizdarīja. Tad var teikt, ka viņa vārds tiesā viņu. Vai otrādi, priekšnieks jautā padotajam: «Šis darbs jāpabeidz rītdien. Vai pagūsi?» Padotais atbild: «Pagūšu». Ja viņš neizpildīs visu darbu līdz rītdienai, tad viņa vārds viņu tiesās. Ja cilvēks izdarījis noziegumu, viņu tiesā. Tiesas procesa beigās nolasa tiesas spriedumu, pēc kura noziedznieks tiek notiesāts ar cietuma sodu saskaņā ar likumdošanu. Sanāk, ka šī likuma vārdi notiesāja cilvēku.
Līdzīgi arī Dieva vārds tiesās mūs kā likums, kuru mēs esam dzirdējuši, bet neesam atzinuši, vai esam atzinuši, tomēr neesam izpildījuši. Protams, burtiski Pats Kristus tiesās visu pasauli, jo Viņš saņēmis tādu varu no Tēva. « Jo Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam… Un Viņš Tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc ka Viņš ir Cilvēka Dēls.» ()Taču Kristus tiesās mūs saskaņā ar savu vārdu, izejot no tā, kā mēs esam to saņēmušu, kā pildījuši. Šādā nozīmē Viņa vārds ir mūsu tiesnesis.