10.februāris / 2020

Rīgā notikusi ikgadējā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas garīdznieku sanāksme

2020. gada 4. februārī Rīgas Garīgajā seminārā notika kārtējā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas garīdznieku sanāksme, kuru vadīja Viņa Eminence Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs.

Sanāksmē piedalījās: Augstisvētītais Daugavpils un Rēzeknes Bīskaps Aleksandrs, Augstisvētītais Jelgavas Bīskaps Jānis, Rīgas eparhijas vikārs; Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas eparhijas un Daugavpils-Rēzeknes eparhijas svētkalpotāji; Sinodālo nodaļu vadītāji.

Sanāksmi atklāja Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Valdošais Virsgans Visaugstisvētītais Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs.

Savā ziņojumā Valdnieks Metropolīts atgādināja, ka aizvadītajā 2019. gadā notika Latvijas Pareizticīgās Baznīcas garīdznieku un laju Koncils, akcentējot uzmanību uz nepieciešamību pārzināt Latvijas Pareizticīgās Baznīcas veidošanās vēsturi un tās Statūtu, kas pieņemti XX gadsimta sākumā un ir LPB mūsdienu Statūtu pamatā.

Virspriesteris Nikolajs Tihomirovs, LPB Juridiskās nodaļas vadītājs, uzstājās ar ziņojumu par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas stāvokli Latvijas valstī un LPB Statūtu pamatjēdzieniem.

Turpinot sanāksmi, Visaugstisvētītais Valdnieks atgādināja, ka Latvijas Pareizticīgās Baznīcas garīdznieku un laju Koncils 1996. gada jūnijā izslēdza Viktoru Kontuzorovu no garīdznieka kārtu, bet 1997. gada 10. novembrī Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Koncils Viktoru Kontuzorovu izslēdza no Pareizticīgās Baznīcas. Šī izslēgšana atzīta visā Pareizticīajā pasaulē. Kopš šī laika un līdz pat šodienai Viktors Kontuzorovs nav pareizticīgais un viņam nav nekādas saistības ar Svēto Pareizticību.

Virspriesteris Oļegs Peļevins nolasīja referātu par  Pareizticības nepārtrauktu eksistenci Latvijā kopš XI gadsimta līdz pat mūsdienām. Vins no šī fakta apliecinājumiem ir apbrīnojamais rokraksta “Jersikas Evaņģēlijs”, kas saglabājies pilnībā, bez zaudējumiem. Grāmatas pēdējā lapā ir ieraksts, kurš vēsta:„6778. gada (1270. gads) 23. martā, svētā mocekļa Nikona piemiņas dienā, pabeigta šī grāmata. Un tajā pašā dienā bija zīme pie saules. Šo grāmatu pārrakstījis, Jurģis, priestera, ko sauc par latvieti, dēls, no Gorodiščes, ar mūka Simona no svētā Georgija līdzekļiem, sev par pestīšanu un visiem kristiešiem par iepriecinājumu”.2020. gadā šis Latvijas Valsts atzītais vēstures piemineklis atzīmē 750 gadu jubileju kopš tā uzrakstīšanas.

Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs informēja par gaidāmajām Evaņģēlija jubilejas svinībām visas Baznīcas mērogā un katrā draudzē. 2020. gadā plānots izdot marku par godu “Jersikas Evaņģēlija” jubilejai.

Virspriesteris Oļegs Peļevins aicināja garīdzniekus izdot draudzes lapiņas, kas stāsta par “Jersikas Evaņģēlija” jubileju. Valdnieks Metropolīts pastāstīja arī par to, kā kļuva iespējams izveidot oriģinālā rokraksta, kurš atrodas Krievijā, elektronisko kopiju, un izveidot senā “Jersikas Evaņģēlija” faksimilizdevumu.

Virspriesteris Oļegs Peļevins aicināja garīdzniekus pievērst īpašu uzmanību svētdienas skolu darbam. Ikvienam garīdzniekam jāpiedalās svētdienas skolas darbā, jāaicina bērnus piedalīties dievkalpojumā – svētdienas skolas audzēkņiem jāpraktizējas lasīšanā un dziedāšanā klirosā, bet jauniešiem jātiek aicinātiem paklausības darbiem altārī. Svētdienas skolās nepieciešams sagatavot cilvēkus, kuri vēlētos iestāties Rīgas Garīgajā seminārā. Tāpat virspriesteris Oļegs Peļevins pievērsa klātesošo uzmanību nepieciešamībai ievērot garīdznieka disciplīnu, pareizticticīgu kristiešu apbedīšanas kārtībai (ne ar apbedīšanas firmu starpniecību, bet radiniekiem vēršoties draudzes baznīcā un veicot izvadīšanu tieši baznīcā).

Sanāksmes gaitā tika apspriesti arī citi, ar Latvijas Pareizticīgas Baznīcas dzīvi saistīti, jautājumi.

Sanāksme noslēdzās ar Visaugstisvētītā Metropolīta Aleksandra noslēguma uzrunu, kurā Viņa Eminence apkopoja aizvadītajā 2019. gadā notikušo. Savā urunā Visaugstisvētītais Valdnieks informēja, ka 2019. gadā sāka darboties trīs jaunas pareizticīgo draudzes, iesvētīti trīs garīdznieki un viens diakons, šajā laikā miruši divi garīdznieki un viens diakons – 2020. gada jaunvārī.

Garīdznieki nodziedāja “Mūžīgu piemiņu” 2019. gadā un 2020. gada janvārī mirušajiem Latvijas Pareizticīgās Baznīcas klēriķiem – shiarhimandrītam Agafangelam (Savčenko), priesterim Jevgēņijam Drozdovam un jaunaizmigušajam protodiakonam Vasīlijam Kudiņam.

Sanāksmes noslēgumā Visaugstisvētītais Valdnieks Metropolīts izteica pateicību visiem sanāksmē klātesošajiem, novēlēja garīdzniekiem Dieva palīdzību turpmākajā kalpošanā Kristus Baznīcai un svētīja ar savu Virsgana svētību.

LPB preses dienests