2.oktobris / 2018

Virsgana dievkalpojums Madonā un piecpadsmitais Krusta gājiens uz svētā svētmocekļa Rīgas Jāņa dzimtajām vietām

2001. gada 24. septembrī notika uz šodienu vienīgā Latvijas svētā kanonizācija, un kopš 2003. gada, pēc viņa svēto relikviju iegūšanas, ik gadus svētdienā pēc 24. septembra Madonas (Lazdonas) draudzē ar Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra un Augstisvētītā Daugavpils un Rēzeknes Bīskapa Aleksandra svētību šī diena tiek atzīmēta īpaši – ar svētku dievišķo liturģiju un Krusta gājienu, jo tieši šajā apvidū, 7 kilometrus no baznīcas, Praulienas pagastā, atrodas vieta, kur dzimis un bērnību pavadījis nākamais svētmoceklis Jānis (Pommers), Rīgas Arhibīskaps.  Šogad apritēja 15 gadi kopš pirmā gājiena uz svētmocekļa Rīgas Jāņa dzimtajām mājām.

Dievišķo liturģiju Madonas Svētās Trijādības baznīcā (Lazdonas draudze) šajā piemiņas dienā kalpoja Viņa Eminence Augstisvētītais Daugavpils un Rēzeknes Bīskaps Aleksandrs, viņam līdzkalpoja Daugavpils-Rēzeknes eparhijas garīdznieki un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Rīgas eparhijas klēriķi.

Augstisvētītajam Valdniekam līdzkalpoja Madonas apriņķa prāvesta p.i. un Madonas Svētās Trijādības baznīcas pārzinis virspriesteris Mihails Aršvila; Rēzeknes apriņķa prāvests un Rēzeknes Dievmātes Piedzimšanas katedrāles pārzinis virspriesteris Viktors Teplovs; LPB Sinodes Jaunatnes lietu nodaļas vadītājs un Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles klēriķis virspriesteris Artēmijs Kučinskis; Baltinavas Kunga Apskaidrošanās baznīcas pārzinis virspriesteris Aleksandrs Oļipovs; Balvu Dievmātes Aizmigšanas baznīcas pārzinis priesteris Sergijs Tihomirovs; Veclaicenes Dievmātes Patvēruma baznīcas pārzinis priesteris Konstantīns Volkovs; Rīgas sv. labtic. lielkņaza Ņevas Aleksandra baznīcas klēriķis diakons Aleksandrs Akatovs; diakons Sergijs Meņkovs. Dievkalpojumā dziedāja Daugavpils Borisa-Gļeba katedrāles dziedātāji.

Baznīcā lūdzās svētceļnieki no visas Latvijas – Rīgas, Ventspils, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Jēkabpils, Krustpils, Kārsavas, Zilupes un citām vietām. Daudzi no viņiem saņēma Svētās Kristus Dāvanas. Ticīgo vidū lūdzās Ilūkstes Dievmātes Piedzimšanas sieviešu klostera pārzine mūķene Georgija (Raka).

Dievišķajā liturģijā vairākas ektēnijas izskanēja latviešu valodā, bet ticības simbols un lūgšana “Mūsu Tēvs” tika nodziedātas baznīcslāvu un latviešu valodā. Trīskāršajā ektēnijā izskanēja īpaši lūgumi par Svētās Pareizticības vienotību un lūgumi par mieru Ukrainā. Ektēnijā par mirušajiem Augstisvētītais Valdnieks lūdzās par svētā svētmocekļa Jāņa vecāku – Andreja un Jevdokijas – dvēseles dusu.

Pirms Svētā Vakarēdiena pasniegšanas ticīgajiem Augstisvētītais Virsgans vērsās pie viņiem ar sprediķi, kurā īpaši uzsvēra: “Šodien, Kunga Godājamā un Dzīvudarošā Krusta Pacelšanas svētdienā, mēs Dievišķajā liturģijā uzklausījām lasījumu no Marka Evaņģēlija, kurā skan Pestītāja vārdi, kas atspoguļo dzīves Kungā būtību: Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai seko Man (Mk. 8, 34). Šie vārdi, ir īpaši atbilstoši šai dienai, kad mēs šeit, pagaidām vienīgā Latvijas zemes svētā, svētmocekļa Rīgas Jāņa, dzimšanas vietā, lūgšanās godinām viņa piemiņu un dodamies Krusta gājienā no viņa garīgās dzimšanas vietas uz miesas dzimšanas vietu, kur pateicoties dievbijīgo vecāku gādībai, nākamajā svētītājā tika ielikta ticības sēkla”.

Sava sprediķa turpinājumā Viņa Eminence sacīja: “Man liekas, ka tieši šie vārdi savā laikā skāra mūsu svētā svētmocekļa Jāņa sirdi! Citādi nav izskaidrojama viņa vēlēšanās kalpot Dievam – viņš pilnībā apzinājās, ka viņam ir par maz būt ticīgam, bet, uzņēmis Pestītāja vārdus, viņš pilnībā aizliedza sevi, noliedza laicīgo dzīvi ar tās šķietamajiem priekiem un, paņēmis savu krustu – šo labo Kristus jūgu – sekoja Tam, Kurš uzvarēja šo pasauli! Ticu, ka tieši par viņa uzcītību Kungs svēto Jāni darīja cienīgu ne tikai kalpot Svētajai Kristus Baznīcai, uzņemot Apustulisko svētību, bet arī saņemt mocekļa cienīgas dzīves beigas. Ne reizi vien svētītājam draudēja nāve no bezdievju rokas vēl laikā, kad viņš kalpoja Penzā, bet viņš pazemīgi bija tam gatavs. Tomēr viņam bija lemts ciest tieši šeit, savā zemes Tēvzemē, lai tādējādi liecinātu par Kristu un patieso ticību savu tuvinieku un tautiešu priekšā. Liecība viņa gatavībai moceklībai ir vārdi vienā no viņa sprediķiem: “Katra kristieša dzīvē ir sava Golgāta un savs krusts, kurā viņam lemts uzkāpt!” Valdnieks Jānis, aizliedzis sevi, uzkāpa savā Golgātā un tapa sists Krustā kopā ar Kristu garīgi un fiziski”.

Sava sprediķa noslēgumā Augstisvētītais Valdnieks apsveica visas dievlūdzējas, kuras kristītas par godu svētajām moceklēm Verai, Nadeždai, Ļubovai un viņu mātei Sofijai, viņu Debesu aizbildinu piemiņas dienā, un novēlēja visiem Krusta gājiena dalībniekiem spēku un Dieva palīdzību lūgšanu gājienā par godu svētajam svētmoceklim Rīgas Arhibīskapam Jānim.

Uz Krusta gājiena sākumu ieradās arī svētkalpotāji un ticīgie no citām Daugavpils-Rēzeknes eparhijas baznīcām un draudzēm. Skanot daudzkārtējam dziedājumam “Svētais svētmocekli Jāni, lūdz Dievu par mums!” svētā svētmocekļa Rīgas Jāņa godājamā ikona, kurai pa priekšu tika nests lukturis, aizaltārgalda krusts un karogi, tika apnests ap baznīcu, pēc tam, dziedot tropāru, kondaku un augstiteikšanu svētajam, Krusta gājiens devās no Madonas Svētās Trijādības baznīcas uz svētmocekļa Jāņa dzimtajām mājām Praulienas pagastā.

Augstisvētītais Bīskaps Aleksandrs apmeklēja svētmocekļa Jāņa vecāku – Andreja un Jevdokijas Pommeru – kapu, kur, līdzkalpojot Rēzeknes apriņķa prāvestam virspriesterim Viktoram Teplovam un diakonam Aleksandram Akatovam, nokalpoja litiju.

Pēc tam Viņa Eminence devās sagaidīt Krusta gājienu, kur īpaši sagatavotā vietā pēc daudzo svētceļnieku atnākšanas, tika kalpots aizlūgums ar visas tautas dziedātu akafistu svētmoceklim Rīgas Jānim.

Aizlūguma noslēgumā Bīskaps Aleksandrs vērsās pie ticīgajiem ar sprediķi, kurā aicināja ar ticību lūgšanās vērsties pie svētmocekļa Rīgas Jāņa kā aizstāvja un gādnieka mūsu Kunga un Pestītāja priekšā, kurš zina par visām mūsu zemes iedzīvotāju vajadzībām.  

Sava sprediķa turpinājumā Augstisvētītais Valdnieks aicināja ticīgos savās lūgšanās pieminēt četrus Daugavpils-Rēzeknes eparhijas ticības un dievbijības varoņdarba veicējus – virspriesteri Fjodoru Rumjancevu un D. K. Mihailu (nogalināti 1919. gadā), priestermūku Melitonu (Koroļovu) un virspriesteri Vasīliju Nazarevski, par kuriem savākti materiāli iespējamajai kanonizācijai par viņu varoņdarba veikšanu un taisno dzīvi.

Piemiņai par piedalīšanos Krusta gājienā ticīgie saņēma nelielas ikoniņas ar svētā svētmocekļa Rīgas Jāņa attēlu.

Pēc tam, kad ticīgie godināja Krustu un svētmocekļa Jāņa ikonu, viņi speciāli organizētos autobusos tika nogādāti atpakaļ Madonas Svētās Trijādības baznīcā, kur svētceļniekiem bija iespēja iestiprināties kopīgā mielastā.

LPB preses dienests